Sliktas ziņas sagaida daudzīvokļu namu ipašniekus un vēl jo vairāk – To īrniekus. Būs pamatīgas problēmas
Ja projekts attiecībā uz jaunā kadastra vērtību paliks nemainīgs, strauju izaugsmi piedzīvos privātmāju, jaunu projektu dzīvojamo un lauksaimniecības zemju īpašnieki. Tomēr būs arī labuma guvēji – aptuveni 37% veco daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju pat var sagaidīt nelielu kadastrālās vērtības samazināšanos – un arī citiem šādu ēku iemītniekiem ir jāņem vērā šis pieaugums. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta (VZD) datiem Latvijā ir 36 983 zemes vienības, kuru galvenais mērķis ir daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecība.
Purvciems vinnēs un šī rēķina, savukārt Jūrmala pamatīgi zaudēs. Aprēķinot šo zemes vienību iespējamo kadastrālo vērtību 2022. gadā, VZD ir noteicis, ka līdz 13 804 vienībām zemes vērtība pat kļūs zemāka nekā tagad; zemes vērtība 19 299 vienības var pieaugt līdz 20% no pašreizējās vērtības; 3808 vienības Ēkas līdzīpašniekiem jārēķinās ar lielāku izaugsmi un Rīgas centra iedzīvotājiem.
Kā mēs visi zinām, Saskaņas valdīšanas laikā daudzas apkārtējās daudzdzīvokļu ēkas Rīgā tika pievienotas apkārtējai neizmantotajai zemei, par to pat nepaziņojot iedzīvotājiem, tādējādi pierādot to funkcionalitātes nepieciešamību.
Jaunajā kadastrālo vērtību sistēmā šīs zemes tagad tiks vērtētas, balstoties uz dažādiem koeficientiem, un VZD minētais konkrētais Purvciema piemērs parāda iespējamās izmaiņas. Illustus ielā 52/1 ir divas 13 stāvu rezidences, kurām teorētiski ir nepieciešami tikai 3199 kvadrātmetri zemes platības, un tam tiks noteikta pilna kadastrālā vērtība. Atlikušie 11 000 kvadrātmetri (var tikt mākslīgi pievienoti) tiks novērtēti par zemāku cenu, un rezultāts būs pārsteidzošs – pašreizējā kadastrālā vērtība pārsniedz 800 000 eiro, bet pēc jaunās formulas vērtība ir tikai 177 000 eiro .
Ir vēl viens pretējs piemērs – zemes gabals ceļā (Majoros – Ērgļu ielā), kur atrodas četrstāvu māja ar zemes platību 2974 kvadrātmetri. Šeit būs nepieciešami tikai 65 kvadrātmetri, tāpēc cilvēki gaida kadastrālās vērtības pieaugumu no aptuveni 170 000 eiro līdz 1,4 miljoniem eiro.
Pret viņa gribu uz privātas zemes!
Lielajās pilsētās daudzām dzīvojamajām zemēm tiek piemērota tā dēvētā obligātā noma – dažos gadījumos zeme zem mājas nepieder tās iedzīvotājiem, jo zeme ir atdota sākotnējam īpašniekam un parasti ir nodota pircējam.
VZD 2015. gadā veiktais pētījums parādīja, ka ir aptuveni 3300 daudzdzīvokļu ēkas, tostarp 100 000 dzīvokļu. Citi ir dažādi saimnieciski un sabiedriski objekti, kuros īpašuma nodokļa nodokļa summa var sasniegt 9% no kadastrālās vērtības. Pašlaik likums nosaka, ka zemes īpašniekiem ir tiesības pieprasīt gada nomu līdz 6% no zemes vērtības, savukārt valstij maksājamais zemes nodoklis ir tikai 1,5% gadā. Zeme zem dzīvokļa ir kļuvusi par ļoti ienesīgu biznesu, un apzinātas iegādes dēļ zeme ir koncentrēta vairāku uzņēmumu rokās.
