Kariņš steidzīgi nāk klajā ar paziņojumu pilnīgi visiem valsts iedzīvotājiem! “Tas ietekmēs mūs visus!”
Esošā situācija ir kļuvusi par “staigāšanu uz naža asmeni” teju visai pasaulei, jo neviens nezina, kas notiks rīt un tālākā nākotnē, jo esošā situācija ir ļoti saspīlēta un nevar zināt kā lietas virzīsies vēl tālāk, nemaz nerunājot par konkrēto situāciju Ukrainā un tās iedzīvotājiem. Saistībā ar šī brīža situācija, steidzīgi ar pavisam svarīgu informāciju nācis klajā arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš paziņoja tik tiešām pat negaidītas vēstis, kuras tuvākā un tālākā nākotnē ietekmēs mūs visus, neskatoties uz dažādās niansēm.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš sacīja, ka Eiropa ir apņēmības pilna novērst turpmāku Krievijas prezidenta Vladimira Putina kara finansēšanu un virzīties uz pilnīgu atteikšanos no Krievijas gāzes un naftas, apmeklējot Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju sanāksmi un klātesošos parīzē. Premjerministrs ceturtdien un piektdien piedalījās Eiropadomē, kur ES valstu un valdību vadītāju sanāksmē Parīzē tika nolemts turpināt atbalstīt Ukrainu un noteikt turpmākas sankcijas Putina režīmam saistībā ar Ukrainas karu. Latvijas Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs aģentūrai LETA sacīja, ka ES līderi ir vienisprātis, ka Ukrainas ceļš uz ES ir atvērts. Tomēr, kas šajā ziņā ir svarīgākais, kas attiecas uz mums un tuvāko nākotni?
“Eiropa ir apņēmības pilna novērst Putina režīma kara turpmāku finansēšanu un virzīties uz pilnīgu Krievijas gāzes un naftas pārtraukšanu,” sacīja Kariņš. ES līderi lēmuši par vairākiem enerģētiskās atkarības mazināšanas virzieniem no Krievijas – fosilo energoresursu piegāžu diversifikāciju, investīcijām atjaunojamo energoresursu jomā, turpmāku energoresursu starpsavienojumu, enerģijas rezervju veidošanu, investīcijām energoefektivitātē, līdz ar to, tas viss pilnībā attieksies arī uz Latviju, kā nekā esam Eiropā un arī mēs maksimāli samazināsim šo atkarības ķēdi, līdz ar to, var teikt, ka visi esam saistīti.
Premjers uzsvēra, ka Latvija ir nolēmusi nākamo trīs gadu laikā palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no IKP, kas arī ir liels lēciens augšup un grūti pat iedomāties, ka iepriekš būu varējuši, ko tādu sagaidīt tik drīzā nākotnē, tomēr tas vēl arī nav viss. Viņš arī atzinīgi novērtēja vairāku dalībvalstu, tostarp Vācijas un Dānijas, lēmumu būtiski palielināt aizsardzības izdevumus, tādējādi stiprinot ES aizsardzības spējas.
ES līderi apsprieda arī Ukrainas pieteikumu pievienoties blokam. ES līderu lēmums nepārprotami apliecina, ka Ukrainas ceļš uz ES ir atvērts. “Mēs turpināsim enerģiski palīdzēt Ukrainai šajā ceļā, tostarp atbalstot Ukrainu ar Latvijas pieredzi un kompetenci,” sacīja premjers.
