Pavisam sliktas ziņas Leģendārā aktiera Jāņa Paukštello dzīvē – Cilvēki satraukti un izsaka atbalstu

Mediju telpā ir izplatījušas ziņas par režisoru Jāni Paukštello, vienu no leģendārajiem aktieriem mūsu laikmetā. Mediji šo informāciju ar lielu interesi, un žurnālisti ir uzdevuši jautājumu par to, vai šim satraukumam ir konkrēts pamats vai tas ir tikai atkal, kas pārspīlēts? Tāpēc laiks ķerties klāt un saprast, kas īsti ir noticis.

Lai pilnvērtīgi apzinātos situāciju, ir vērts atgādināt, ka Jānis Paukštello nesen atgriezies darbā Dailes teātrī pēc septiņu gadu ilgas pauzes. Viņa klātbūtne uz skatuves ir atkal kļuvusi par izcelsmi mediju uzmanībai.

Tomēr, pirms iegrimstam jaunajā informācijā, ļaujiet atskatīties uz aktiera aizraujošo dzīvesstāstu. Jānis Paukštello piedzimis 1951. gada 26. martā Jaunpiebalgā, būdams jaunākais no četriem bērniem ģimenē. Viņš savu izglītību sāka Jaunpiebalgas vidusskolā, turpināja Palsmanes internātskolā, kur vasarās piedalījies ganībās Gaujmalā, un pēc tam iestājies Murjāņu sporta internātskolā. 1969. gadā viņš uzsāka studijas Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē, bet liktenīgs mirklis mainījās, kad viņš ieraudzīja sludinājumu par uzņemšanu Tautas kinoaktieru studijā Rīgas Kinoekrānos.

Pusgads, ko Jānis Paukštello pavadīja pie pedagogiem Ainas Matīsas un Arnolda Liniņa, pārmainīja viņa redzējumu par dzīvi. Aktiermāksla lika viņam just īstu aicinājumu, tāpēc viņš drosmīgi pameta ekonomikas studijas un 1970. gadā tika iesaukts obligātajā karadienestā. Pēc aktīvas dienestu pildīšanas 1972. gadā Paukštello atgriezās un iestājās Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē, Dailes teātra 5. studijā, kas bija sākusi mācības 1971. gadā. Šis bija viņa ceļš uz aktieru mākslas pilnvērtīgu izpratni un izcilību.

1974. gadā Jānis Paukštello sekmīgi pabeidza aktieru izglītību, un 1975. gadā viņš oficiāli pievienojās Dailes teātra aktieru kolektīvam. Interesanti, ka viņš jau sāka piedalīties izrādēs vēl 1972./1973. gada sezonā. Viņa jaunajam aktierim par “teātra krusttēvu” kļuva pieredzējis Ēvalds Valters (1894-1994), ar kuru kopā viņš spēlēja Jāņa Streiča filmā “Mans draugs – nenopietns cilvēks” (1975) – tā bija Paukštello otra kinoloma pēc epizodes 1973. gada spēlfilmā “Pilsētas atslēgas” (režisors Imants Krenbergs). Arvīds Lasmanis, naivais ideālists, izrādījās spožs kinoaktiera sākums, un viņš ātri ieguva popularitāti, pirmajos desmit darbības gados nospēlējot 12 kinolomas. Līdz aktiera 70 gadu jubilejai viņa kinolomu skaits pārsniedza 50.

Jānis Paukštello kalpoja Dailes teātrim līdz 2017. gadam, strādājot arī pie dažādiem citiem teātriem, piemēram, Jaunajā Rīgas teātrī, Valmieras Drāmas teātrī un neatkarīgajā teātrī “Skatuve” režisores Annas Eižvertiņas vadībā. Viņš piedalījies televīzijas un radio izrādēs, dzejas programmās.

Bet, kas tieši ir noticis?
Neskatoties uz aktiera atgriešanos Dailes teātrī, izrāde “Čūsku vārdi”, kurā viņš bija paredzēts piedalīties, neizdevās notikt. Kā norādīts Gitas Vīksnes publicētajā rakstā žurnālā “Privātā Dzīve” šajā sakarā, izrāde tika atcelta, ņemot vērā Jāņa Paukštello veselības stāvokli.

Lasi turpinājumu nākamajā lapā