Skarbs Un Patiess Viedoklis Par Latvijā Notiekošo : “Es Domāju, Ka Mēs Piedzīvojam Nopietnāko (Un Sekmīgāko) Uzbrukumu Latvijas Valstij Kopš Neatkarības Atjaunošanas”

Nekad neesmu kritis par upuri sazvērestības teorijām, vēl vairāk – pret to cienītājiem esmu izturējies labākajā gadījumā atturīgi pieklājīgi, cenšoties iztikt bez atklāta izsmiekla. Taču mana līdzšinējā pieredze, zināšanas, pēdējo nedēļu vērojumi un pārdomas par notiekošo šobrīd liek man izteikt secinājumu, ka tas, ko mēs pašlaik piedzīvojam, ir nopietnākais organizētais uzbrukums Latvijas valstij kopš tās neatkarības atjaunošanas.

Kopš Ukrainas notikumiem mēs visi, protams, labi „zinām”, kā ir jānotiek „pareizam” hibrīduzbrukumam – tas var notikt tikai un vienīgi tā, ka kaut kur sākas lielākas vai mazākas jukas, tad parādās labi vai vismaz vidēji labi bruņoti un organizēti ļaudis bez atpazīšanas zīmēm, kas izmanto vietējās un centrālās varas mazspēju, lai nokamptu no valsts teritorijas mazāku vai lielāku daļu.

Mūsu valsts parazītiskie un bezjēdzīgie specdienesti un armijnieki, pēdējos gados vai peldoties nodokļu maksātāju miljonos, savā bezdomu trulumā ir „strādājuši”, lai nepieļautu un atvairītu tieši šādu „vienīgo pareizo un iespējamo” hibrīduzbrukumu – ar domu, ka Kremlis ir stulbs un viss noteikti notiks tieši tāpat kā Ukrainā.

Protams, ka nekad un nekur nekas vairs nenotiks tieši tāpat kā Ukrainā. Kremlī un ap to ir pietiekami daudz ļoti gudru cilvēku, kuri ir pietiekami spējīgi, lai nākamajai reizei izdomātu kaut ko pilnīgi citu.

Es esmu faktiski pārliecināts, ka nākamā reize ir tas, kas pašlaik notiek pie mums. Ar mums.

Kas pēdējos gados acīmredzami ir bijis svarīgi Krievijai? Pavisam vienkārši – visos iespējamos veidos šķelt „naidīgo Rietumu nometni” un visvisādi mēģināt ja ne nostiprināt atsevišķās tās sastāvdaļās tieši savu ietekmi un tās pilnībā atšķelt no „Rietumiem”, tad vismaz veicināt to savstarpēju neuzticēšanos, savstarpējus konfliktus utml.

Protams, vienmēr šādos gadījumos tiek meklēts vājākais ķēdes posms. Ja kaut cik objektīvi paraudzīties uz, piemēram, trim Baltijas valstīm, kas vienmēr ir bijis un būs Krievijas tiešu interešu reģions, tad nav ne vismazāko šaubu, kurš šis vājākais ķēdes posms varētu būt. Ne Igaunija un ne Lietuva.

Šķir nākamo lapu un lasi raksta turpinājumu