Finanšu analītiķis atklāj skarbo realitāti par to, kas drīzumā patiesībā var notikt ar algām Latvijā!

Latvijas Radio 5 Rubrikā ar nosaukumu : “Jauni un Bagāti” finanšu analītiķis Valters Vestmanis ir atklājis ļoti nepatīkamu un pat skarbu patiesību par to, cik lielas pensijas un algas nākotnē sagaidāmas Latvijā. Šajā gadījumā iedzīvotājiem labākajā gadījumā nākotnē pensija būs puse no pēdējās darba algas, tāpēc reālie uzkrājumi nākotnei ir jāizveido pašiem, norādījis Vestmanis, tomēr ar to viss tikai iesākas! Tieši Latvijā ir ļoti populārs moments skatīties uz pensiju sistēmu ar pavisam lielu skepsi, taču vēl populārāk ir neveidot uzkrājumus vecumdienām, kā to piemēram dara jau Rietumeiropas valstīs, izteicās Vestmanis.

Viņš skaidri norādīja to, ka sabiedrībā pastāv konkrētais uzskats, ka Rietumos ir tik tiešām milzīgas pensijas, tomēr analītiķis skaidroja, ka uz pensijām ir jāskatās nevis absolūtos skaitoļos, bet gan uz statistiskiem rādītājiem, kuri tad parāda, cik liela ir pensija attiecībā pret pēdējo darba algas vietu. Līdzīgu situāciju varētu saistīt pat ar nākotnes algām, ko šeit kopā vienojas dažādi aspekti, kuri skar gan algas, gan pensijas, tomēr uz abiem ir vairākas ļoti būtiskas un svarīgas lietas.

“Piemēram Eiropas vidējais rādītājs ir ap 65%, savukārt Latvijā tas ir vien ap 50%. Līdz ar to,tas nozīmē, ka Latvijas pensiju sistēma labākajā scenārijā līdz 50% no tavas pēdējās darba algas varētu nodrošināt. Tas ir optimistiski, pozitīvakais scenārijas. Tas nozimē, ja visu dzīvi strādājāt un pēdējā alga ap 2000 ir bijusi, no pensijas Jūs varētu sagaidīt ap 1000 Eiro, ” viņš skaidroja! Turpretī tas atkal nozīmē to – lai, dzīvojot kā pensionāriem varētu atļauties tikpat, cik strādājot ir jāveido laicīgi iekrajumi, kas ir jādara tik tiešām ļoti, loti laicīgi. Viņš skaidroja, ka kopumā ir divu pensiju sistēmas – viena ir obligātā, kurā saņemot algu, daļa no tās caur sociālajām iemaksāt automātiski nonāk pensiju uzkrājumā.

Savukārt otrā ir brīvpratīgā, kur tu krāj pats vai par Tevi maksā darba devējs. Latvijā tas ir tā saucamais trešais pensiju līmenis, kur tu pats atliec kaut ko malā, tā skaidroja Vestmanis. Viņš gan skaidri norādīja, ka Latvijā cilvēki šo konkrēti iespēju galvenokārt nemaz neizmanto, kamēr Rietumeriopas valstīs tas ir vairāk nekā pašsaprotami. “Uz pensiju ir jāskatās nevis uz kaut ko, kas nodrošinās labas vecumdienas, bet ka tas ir pabalsts un Tev vajag krāt pašam, ja tu gribi tik tiešām labas vecumdienas. Latvijā diemžēl, paši krāt nespējam un cilvēki uz priekšu neskatās.1″

Pensijā, par laimi vai diemžēl, vidējais latvietis dzīvos salīdzinoši ilgi, vismaz 17 – 18 gadus. Līdz ar to ir jārēķinās, ka vajadzēs kaut kādu naudiņu no kā dzīvot. Jārēķinās, ka labākajā gadījumā pensija būs puse no pēdējās darba algas un jādomā līdzi pašiem. Jo ātrāk sāksies sekot un skatīties līdzi un krāt, jo labāk būs!